kiberuzbrukums

Kiberdraudi

Kiber­uzbrukums – kā uzbrucēji tiek iekšā un kā tos apturēt

Uzbrukums reti sākas ar "uzlaušanu" – biežāk ar viltus e-pastu, nozagtu paroli vai neaizlāpītu ievainojamību. Iepazīsti biežākos uzbrukumu veidus un kā tiem pretoties.

  • Balstīts CERT.LV un Verizon DBIR datos
  • Praktiski piemēri
  • Aizsardzības soļi

Kas ir kiberuzbrukums

Mēģinājums piekļūt, bojāt vai izspiest

Kiberuzbrukums ir tīšs mēģinājums piekļūt datorsistēmām, tīkliem vai datiem, tos bojāt, nozagt vai padarīt nepieejamus.

Kiberuzbrukums ir darbība, kurā uzbrucējs cenšas iekļūt sistēmā, nozagt datus, izspiest naudu vai traucēt darbību. Mērķis var būt gan cilvēks, gan uzņēmums, gan valsts iestāde.

Vairums uzbrukumu izmanto dažus paredzamus ceļus: viltus e-pastus (pikšķerēšanu), nozagtas paroles, neaizlāpītas ievainojamības un ļaunatūru. Vienā incidentā var pārklāties cilvēku rīcība un tehniski trūkumi.

Labā ziņa: šie ceļi ir zināmi un aizsargājami. Kad saproti, kā uzbrukums notiek, to daudz vieglāk novērst.

Kāpēc uzbrukumi izdodas

Pieci iemesli, kāpēc uzbrucēji tiek iekšā

Lielākā daļa veiksmīgo uzbrukumu izmanto nevis sarežģītus trikus, bet dažas atkārtotas nepilnības.

  • Vājas un atkārtotas paroles

    Viena nopludināta parole atver daudzas durvis, ja tā izmantota vairākviet un nav divfaktoru autentifikācijas.

  • Neaizlāpītas ievainojamības

    Publiski zināmas programmatūras kļūdas paliek neaizlāpītas – uzbrucēji tās izmanto dažu dienu laikā.

  • Cilvēka apmānīšana

    Steidzams viltus e-pasts vai zvans panāk, ka darbinieks pats atver durvis – nospiež saiti vai pārskaita naudu.

  • Atvērta piekļuve no interneta

    Internetā pieejami pakalpojumi (RDP, VPN, paneļi) bez papildu aizsardzības ir tiešs ielūgums.

  • Nav uzraudzības

    Bez žurnālu un brīdinājumu uzraudzības uzbrukumu pamana par vēlu – kad kaitējums jau nodarīts.

Ieejas punkti

No kurienes uzbrukums sākas

Tie paši vājie posmi tiek izmantoti atkal un atkal – dažādos kanālos.

  • E-pasts

    Pikšķerēšana un viltus rēķini ir biežākais pirmais solis.

    Piemērs: Viltus "VID atmaksa" vai "piegādātāja" rēķins ar mainītu kontu.

  • Nozagtas paroles

    Nopludinātas vai atkārtotas paroles ļauj pieteikties kā īstam lietotājam.

    Piemērs: Vecā foruma parole atslēdz e-pastu vai darba kontu.

  • Neaizlāpīti pakalpojumi

    Internetā pieejami, novecojuši pakalpojumi ar zināmām ievainojamībām.

    Piemērs: Neaizlāpīts VPN vai attālinātās piekļuves (RDP) serveris.

  • Ļaunatūra

    Kaitīgs fails vai saite instalē ļaunatūru ierīcē.

    Piemērs: Pielikums, kas palaiž izspiedējvīrusu vai zog datus.

Uzbrukumu veidi

Biežākie kiberuzbrukumu veidi

Atver katru veidu, lai redzētu, kā tas notiek un kā no tā pasargāties.

Interaktīvais režīms nav pieejams. Visi uzbrukumu veidi zemāk ir atvērti.

  1. Pikšķerēšana

    Kā notiek: Viltus e-pasts, SMS vai lapa, kas izliekas par uzticamu, lai izvilinātu paroles, datus vai naudu. Bieži izmanto steigu un bailes.

    Kā pasargāties: Pārbaudi sūtītāju un saites, neievadi datus pēc saites e-pastā, ieslēdz divfaktoru autentifikāciju un apmāci darbiniekus.

  2. Izspiedējvīrusi

    Kā notiek: Ļaunatūra šifrē failus un prasa izpirkuma maksu. Mūsdienās dati vispirms tiek nozagti un draud tos publiskot (dubultā izspiešana).

    Kā pasargāties: Uztur bezsaistes rezerves kopijas un testē to atjaunošanu, ieslēdz MFA, aizlāp sistēmas un ierobežo piekļuvi tīklā.

  3. DDoS uzbrukums

    Kā notiek: Pakalpojums tiek pārslogots ar milzīgu pieprasījumu plūsmu, līdz tas kļūst nepieejams likumīgajiem lietotājiem.

    Kā pasargāties: Izmanto DDoS aizsardzību un CDN, plāno jaudas rezervi un sagatavo reaģēšanas plānu pārslodzes gadījumam.

  4. Vadītāja krāpniecība (BEC)

    Kā notiek: Uzbrucējs uzdodas par vadītāju vai piegādātāju un ar viltus e-pastu panāk steidzamu maksājumu uz krāpnieka kontu.

    Kā pasargāties: Apstiprini maksājumus pa otru zināmu kanālu, verificē konta maiņu mutiski un ievieš četru acu principu lieliem maksājumiem.

  5. Ievainojamību izmantošana

    Kā notiek: Uzbrucējs izmanto zināmu programmatūras kļūdu neaizlāpītā sistēmā, lai iekļūtu bez paroles.

    Kā pasargāties: Aizlāp internetā pieejamās sistēmas ātri, seko ievainojamībām un regulāri veic ielaušanās testēšanu.

Pārbaudīt aizsardzību
  • Kā notiek

    Viltus e-pasts, SMS vai lapa, kas izliekas par uzticamu, lai izvilinātu paroles, datus vai naudu. Bieži izmanto steigu un bailes.

    Kā pasargāties

    Pārbaudi sūtītāju un saites, neievadi datus pēc saites e-pastā, ieslēdz divfaktoru autentifikāciju un apmāci darbiniekus.

Vai jūsu aizsardzība izturētu šos uzbrukumus?

OffSeq var pārbaudīt jūsu aizsardzību ar uzbrucēja pieeju un parādīt, kur uzbrucējs varētu iekļūt. Ja uzbrukums jau notiek, izvēlieties tēmu “Reaģēšana uz incidentu”.

Datus izmantojam tikai atbildei uz šo pieprasījumu. Privātuma politika

Paldies, pieprasījums saņemts.

Atbildēsim uz norādīto e-pasta adresi.

Pieprasījumu neizdevās nosūtīt. Mēģiniet vēlreiz vai rakstiet uz support@offseq.com.

Draudi skaitļos

Uzbrukumi ir bieži un dārgi

Uzbrukumi arvien biežāk izmanto zināmus vājos posmus – un zaudējumi ir reāli.

673
manuāli apstrādāti kiberincidenti Latvijā 2026. gada 2. ceturksnī – biežākie ieejas punkti ir ievainojamības un pikšķerēšana.
Avots: CERT.LV ceturkšņa pārskats, 2026
62 %
pārkāpumu ietver cilvēcisko faktoru – tieši to izmanto pikšķerēšana un vadītāja krāpniecība.
Avots: Verizon DBIR, 2026
48 %
pārkāpumu ir saistīti ar izspiedējvīrusiem – gada laikā pieaugums no 44 %.
Avots: Verizon DBIR, 2026
15,5 milj. €
izkrāpti četru lielāko Latvijas banku klientiem 2024. gadā – šo banku dati, nevis nacionālā maksājumu statistika.
Avots: Finanšu nozares asociācija / LSM, 2025

Katram rādītājam pievienota atsauce uz oriģinālo avotu.

Ja jau notiek

Pirmās 60 minūtes

Uzbrukuma laikā secība ir svarīgāka par ātrumu. Šie soļi der gan uzņēmumā, gan privātai ierīcei.

  1. Ziņo iekšēji

    Informē IT vai drošības atbildīgo un ievēro incidentu plānu. Nerisini situāciju vienatnē un neslēp to.

  2. Ierobežo, bet nesagrauj

    Atvieno skarto ierīci no tīkla, ja to var izdarīt droši. Neizslēdz un nepārinstalē to – pazūd pierādījumi.

  3. Saglabā pierādījumus

    Saglabā žurnālus, e-pastus un ekrānuzņēmumus. Pieraksti laikus un veiktās darbības – tie būs vajadzīgi ziņojumam.

  4. Atņem uzbrucējam piekļuvi

    Paroles maini no citas, tīras ierīces un atsauc skarto kontu aktīvās sesijas un piekļuves žetonus.

  5. Ziņo ārpus uzņēmuma

    Ziņo CERT.LV. Ja apdraudēta nauda – nekavējoties bankai; ja notikums var būt noziegums – Valsts policijai.

  6. Ievēro termiņus

    Nacionālās kiberdrošības likuma subjektam par nozīmīgu incidentu jāziņo nekavējoties: agrīnais brīdinājums 24, sākotnējais ziņojums 72 stundu laikā.

Kam ziņot

CERT.LV ziņojumu pieņemšana darbojas visu diennakti. Ja apdraudēta nauda, paralēli zvani savas bankas diennakts numuram.

Reaģēšana uz incidentiem

Uzņēmumiem

Aizsardzība pret uzbrukumiem ir likuma prasība

Ja uzņēmums ietilpst NIS2 tvērumā, riska pārvaldība un aizsardzības pasākumi vairs nav izvēle, bet pienākums.

Subjekta kiberdrošības pārvaldību nodrošina un par to atbild subjekta vadītājs.
Nacionālās kiberdrošības likums, 25. pants · likumi.lv
  • Aizver biežākos ieejas punktus

    Ieslēdz MFA, aizlāp internetā pieejamās sistēmas un ierobežo attālināto piekļuvi.

  • Rezerves kopijas un atjaunošana

    Bezsaistes, testētas rezerves kopijas ļauj atgūties pēc izspiedējvīrusa bez izpirkuma maksas.

  • Uzraudzība un reaģēšana

    Žurnālu uzraudzība un reaģēšanas plāns saīsina laiku no uzbrukuma līdz tā apturēšanai.

  • Testēšana parāda vājos posmus

    Ielaušanās testēšana atklāj, kur uzbrucējs iekļūtu – pirms to izdara īsts uzbrucējs.

Biežāk uzdotie jautājumi

Īsas, skaidras atbildes

Kas ir kiberuzbrukums?

Tīšs mēģinājums piekļūt datorsistēmām, tīkliem vai datiem, tos bojāt, nozagt vai padarīt nepieejamus – vēršoties pret cilvēku, uzņēmumu vai iestādi.

Kādi ir biežākie kiberuzbrukumu veidi?

Pikšķerēšana, izspiedējvīrusi, DDoS uzbrukumi, vadītāja krāpniecība (BEC) un ievainojamību izmantošana. Katrs no tiem ir aprakstīts sadaļā "Uzbrukumu veidi".

Kā notiek izspiedējvīrusu uzbrukums?

Ļaunatūra šifrē failus un prasa izpirkuma maksu, bieži vispirms nozogot datus un draudot tos publiskot. Labākā aizsardzība – bezsaistes, testētas rezerves kopijas un MFA.

Kā pasargāties no kiberuzbrukumiem?

Izmanto unikālas paroles un divfaktoru autentifikāciju, aizlāp sistēmas, uzmanies no pikšķerēšanas, veido rezerves kopijas un uzraugi savus tīklus.

Kas ir DDoS uzbrukums?

Uzbrukums, kurā pakalpojumu pārslogo ar milzīgu pieprasījumu plūsmu, līdz tas kļūst nepieejams. Aizsardzībai izmanto DDoS aizsardzības pakalpojumus un jaudas rezervi.

Vai kiberuzbrukumi apdraud arī mazus uzņēmumus?

Jā. Mazie un vidējie uzņēmumi bieži ir mērķis tieši tāpēc, ka ir mazāk aizsargāti. Daudzi uzbrukumi ir automatizēti un neizvēlas upuri pēc lieluma.

Ko darīt, ja notiek kiberuzbrukums?

Darba incidentā nekavējoties informē IT vai drošības atbildīgo un ievēro incidentu plānu. Ierobežo skarto ierīču savienojumus, ja to vari darīt droši, un saglabā pierādījumus. Paroles maini no drošas ierīces un atsauc aktīvās sesijas. Par incidentu ziņo CERT.LV (cert@cert.lv, 67085888); ja apdraudēta nauda, uzreiz sazinies ar banku, bet par iespējamu noziegumu ziņo Valsts policijai. Soļi pēc kārtas – sadaļā Pirmās 60 minūtes.

Vai NIS2 attiecas uz manu uzņēmumu?

NIS2 attiecas uz plašu būtisku un svarīgu nozaru uzņēmumu loku, un Latvijā to ievieš Nacionālās kiberdrošības likums. Ja tas attiecas uz jums, riska pārvaldība, testēšana un incidentu ziņošana ir juridisks pienākums. Orientējošu priekšstatu par tvērumu dod OffSeq NIS2 tvēruma pārbaude.

Uzrakstiet, ko vēlaties pārbaudīt

Pastāstiet, kādas sistēmas jāaizsargā un kas jau ir izdarīts. OffSeq atbildēs ar ieteikto nākamo soli un darba apjomu.

Datus izmantojam tikai atbildei uz šo pieprasījumu. Privātuma politika

Paldies, pieprasījums saņemts.

Atbildēsim uz norādīto e-pasta adresi.

Pieprasījumu neizdevās nosūtīt. Mēģiniet vēlreiz vai rakstiet uz support@offseq.com.