Kā pasargāties no kiberuzbrukumiem: praktisks saraksts
Lielākā daļa uzbrukumu izmanto dažus zināmus vājos posmus. Šis ceļvedis sakārto tos pēc tā, cik bieži tie tiek izmantoti praksē – lai varētu sākt no svarīgākā, nevis no vieglākā.
Sāc no tā, kā uzbrucēji patiešām iekļūst
Aizsardzības saraksti bieži ir gari un vienlīdz svarīgi visos punktos. Praksē tā nav: dažas durvis tiek izmantotas nesalīdzināmi biežāk nekā pārējās. Verizon 2025. gada datu aizsardzības pārkāpumu izmeklēšanas pārskats (DBIR) un ENISA 2025. gada draudu ainavas pārskats šajā jautājumā sakrīt – iekļūst caur cilvēku, caur nozagtu paroli vai caur neaizlāpītu internetā pieejamu iekārtu.
| Ieejas punkts | Cik bieži | Kas to aizver |
|---|---|---|
| Nozagti pieejas dati | 22 % pārkāpumu | Pret pikšķerēšanu izturīga MFA, paroļu pārvaldnieks |
| Ievainojamību izmantošana | 20 % pārkāpumu | Ielāpu process ar termiņiem, uzbrukuma virsmas uzskaite |
| Pikšķerēšana | ~15 % pārkāpumu | Ziņošanas kanāls, apmācība, e-pasta filtrs |
| Cilvēka līdzdalība kopumā | 60 % pārkāpumu | Procesi, kas neprasa cilvēkam būt nekļūdīgam |
ENISA datos aina ir līdzīga, tikai citā griezumā: sociālā inženierija, ieskaitot pikšķerēšanu, veido aptuveni 60 % no novērotajiem ielaušanās veidiem, bet ievainojamību izmantošana – 21,3 %. Secinājums abos gadījumos ir viens: aizsardzība, kas neaptver e-pastu un pieteikšanos, aizsargā nepareizo vietu.
Pamati katram cilvēkam
- Izmanto unikālas, garas paroles ar paroļu pārvaldnieku – vienas paroles atkārtota lietošana pārvērš vienu noplūdi par piekļuvi visam.
- Ieslēdz daudzfaktoru autentifikāciju vispirms e-pastam, tad internetbankai un sociālajiem tīkliem: e-pasts ir atslēga uz pārējo kontu atjaunošanu.
- Atjaunini ierīces un pārlūku automātiski – lielākā daļa uzbrukumu izmanto sen zināmas, jau izlabotas kļūdas.
- Nesteidzies. Steiga ir gandrīz katras krāpniecības sastāvdaļa; viena minūte pārbaudei ir lētākā drošības investīcija.
- Saglabā atkopšanas kodus drošā vietā – tie ir vienīgais ceļš atpakaļ, ja tālrunis pazūd.
MFA nav brīnumlīdzeklis
Vienlaikus ir vērts zināt otru pusi. Sophos 2026. gada izspiedējvīrusu pētījumā tajos gadījumos, kur uzbrukuma cēlonis bija nozagti pieejas dati, MFA kaut kādā veidā bija ieviesta 97 % organizāciju. Tas nenozīmē, ka MFA nedarbojas – tas nozīmē, ka “ieslēgts kaut kur” un “ieslēgts visur, arī administratora un servisa kontiem” ir divas dažādas lietas.
Praksē uzbrucēji apiet MFA ar starpnieklapām, kas pārtver sesijas žetonu, ar pieteikšanās pieprasījumu apbēršanu un ar SIM kartes pārņemšanu. Tāpēc svarīgākajiem kontiem der aparatūras atslēgas vai citas pret pikšķerēšanu izturīgas metodes, nevis SMS kodi.
Ielāpi un internetā pieejamās iekārtas
Ievainojamību izmantošana ir vienīgais ieejas veids, kas gadu no gada aug: DBIR to fiksē 20 % pārkāpumu, kas ir par 34 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Uzmanības centrā ir malas iekārtas un VPN – to īpatsvars ievainojamību izmantošanas gadījumos pieauga no 3 % līdz 22 %.
Interesantākais skaitlis ir par labošanas ātrumu. No šīm malas iekārtu ievainojamībām gada laikā pilnībā izlabotas tika aptuveni 54 %, un mediānais labošanas laiks bija 32 dienas. Automatizēti uzbrukumi izmantojamas ievainojamības atrod dienu laikā, tāpēc mēnesis ir pārāk ilgi tieši tam iekārtu lokam, kas ir pieejams no interneta.
Papildus uzņēmumam
- Uzskaiti uzbrukuma virsmu: domēnus, apakšdomēnus, VPN, attālināto darbvirsmu, testa vides un mākoņa krātuves.
- Nosaki ielāpu termiņus pēc riska un tos ievēro – kritiskajām, internetā pieejamām sistēmām dienās, ne nedēļās.
- Ierobežo attālināto piekļuvi: tikai caur VPN vai nulles uzticības risinājumu, ar MFA un bez koplietotiem kontiem.
- Segmentē tīklu un piešķir minimālās nepieciešamās tiesības; atsevišķi administratora konti ikdienas darbam netiek lietoti.
- Uztur bezsaistes vai nemaināmas rezerves kopijas un regulāri testē atjaunošanu – tā ir pēdējā līnija pret izspiedējvīrusu.
- Uzraugi žurnālus un brīdinājumus arī ārpus darba laika; uzbrukumi tiek plānoti uz naktīm un brīvdienām.
- Izveido darbiniekiem vienu skaidru ziņošanas kanālu aizdomīgām vēstulēm un zvaniem – un atbildi uz katru ziņojumu.
- Regulāri veic ielaušanās testēšanu un izlabo atradumus, nevis tikai uzkrāj ziņojumus.
Sagatavo plānu, pirms tas vajadzīgs
Reaģēšanas plāns nav dokuments atbilstībai, bet saraksts ar vārdiem un tālruņu numuriem. Tajā jābūt skaidram, kurš pieņem lēmumu izslēgt sistēmas, kurš runā ar klientiem, kurš sazinās ar banku un kurš – ar uzraugošo iestādi. Ja uzņēmums ietilpst Nacionālās kiberdrošības likuma tvērumā, agrīnais brīdinājums par nozīmīgu kiberincidentu jāiesniedz 24 stundu laikā, bet ziņojums – 72 stundu laikā.
Vienreiz gadā šo plānu ir vērts izspēlēt uz papīra: viena stunda, viens scenārijs, visi lēmumu pieņēmēji vienā telpā. Šādā mācībā parasti atklājas nevis tehniskas, bet organizatoriskas nepilnības – piemēram, ka vienīgais cilvēks ar piekļuvi rezerves kopijām ir atvaļinājumā.
Plānā ir vērts iekļaut arī to, ko nedarīt. Neizslēdz serverus, pirms ir savākti žurnāli; nepārinstalē skarto iekārtu, jo tā ir vienīgais pierādījums; nesāc saraksti ar uzbrucēju bez juridiskas un tehniskas konsultācijas; un neizsūti klientiem paziņojumu, pirms ir zināms, kādi dati skarti. Šie četri aizliegumi novērš lielāko daļu no kļūdām, ko organizācijas pieļauj tieši pirmajās incidenta stundās.
Kā saprast, vai tas tiešām strādā
Drošības pasākumu saraksts ir viegli izpildāms uz papīra. Grūtāk ir pierādīt, ka tie darbojas. Noderīgākie rādītāji ir tie, kurus var izmērīt bez papildu rīkiem un kuri mainās, ja kaut kas sabojājas.
- Cik ilgi ielāps ceļo? Laiks no izlaiduma līdz uzstādīšanai internetā pieejamai sistēmai. Mērķis – dienas.
- Cik kontu ir bez MFA? Konkrēts skaitlis, ne procenti. Servisa un administratora konti skaitāmi atsevišķi.
- Kad pēdējoreiz atjaunoti dati no rezerves kopijas? Datums un rezultāts, ne kopēšanas žurnāla statuss.
- Cik aizdomīgu vēstuļu ziņots pagājušajā mēnesī? Nulle nenozīmē, ka pikšķerēšanas nav – tā nozīmē, ka ziņošanas kanāls nedarbojas.
- Cik ilgi dzīvo atradums? Vidējais laiks no augsta riska atraduma līdz apstiprinātam labojumam.
Ja šie pieci skaitļi ir zināmi un uzlabojas, drošības darbs notiek. Ja tos neviens nezina, saraksts, visticamāk, ir izpildīts formāli.
Biežākās kļūdas
- Rīki bez procesa. Nopirkts risinājums, kura brīdinājumus neviens neskatās, drošību neuzlabo.
- Aizsardzība tikai darbstacijām. Serveri, hipervizori un rezerves kopiju sistēmas bieži paliek bez uzraudzības.
- Apmācība kā vienreizējs pasākums. Bez ziņošanas kanāla un atgriezeniskās saites tā neko nemaina.
- Testa un vecās vides. Aizmirsta izstrādes vide ar reāliem datiem ir viens no biežākajiem ieejas punktiem.
- Atradumi bez īpašnieka. Ziņojums bez atbildīgā un termiņa pēc gada izskatīsies tieši tāpat.
Avoti
- 2025 Data Breach Investigations ReportNo šejienes ņemti dati par cilvēka līdzdalību (60 %), ievainojamību izmantošanu (20 %) un malas iekārtu labošanas ātrumu.
- ENISA Threat Landscape 2025Sociālā inženierija veido aptuveni 60 %, bet ievainojamību izmantošana 21,3 % no novērotajiem ielaušanās veidiem.
- The State of Ransomware 2026MFA kaut kādā veidā bija ieviesta 97 % gadījumu, kur uzbrukuma cēlonis bija nozagti pieejas dati.
- One simple action you can take to prevent 99.9 percent of attacks on your accountsAvots plaši citētajam 99,9 % rādītājam par daudzfaktoru autentifikācijas efektivitāti.
- Nacionālās kiberdrošības likums34. pants – 24 stundu agrīnais brīdinājums un 72 stundu ziņojums par nozīmīgu kiberincidentu.
Biežāk uzdotie jautājumi
Saistītie jautājumi
No kā sākt aizsardzību?
No trim lietām: daudzfaktoru autentifikācijas e-pastam un attālinātajai piekļuvei, ielāpiem internetā pieejamajām sistēmām un testētām rezerves kopijām. Tie aizver biežākos ieejas punktus.
Vai pietiek ar pretvīrusu programmu?
Nē. Pretvīruss ir viens slānis. Verizon 2025. gada datos 60 % pārkāpumu ir saistīti ar cilvēka līdzdalību, tāpēc vajadzīga arī MFA, ielāpi, rezerves kopijas, uzraudzība un skaidrs ziņošanas process.
Cik ātri jāuzliek ielāpi?
Internetā pieejamām sistēmām – dienās. Verizon dati rāda, ka malas iekārtu ievainojamību labošanas mediāna ir 32 dienas un gada laikā tiek izlabotas tikai aptuveni 54 % no tām.
Vai MFA var apiet?
Jā – ar starpnieklapām, pieteikšanās pieprasījumu apbēršanu un SIM pārņemšanu. Tāpēc svarīgākajiem kontiem izmanto aparatūras atslēgas vai citas pret pikšķerēšanu izturīgas metodes.
Turpini lasīt
Citi ceļveži
-
Kas ir izspiedējvīruss un kā no tā pasargāties
Izspiedējvīruss šifrē failus un prasa izpirkuma maksu. Uzzini, kā tas notiek un kā atgūties bez maksāšanas.
Lasīt ceļvedi -
DDoS uzbrukums: kas tas ir un kā aizsargāties
DDoS uzbrukums pārslogo pakalpojumu, līdz tas kļūst nepieejams. Uzzini, kā tas darbojas un kā mazināt risku.
Lasīt ceļvedi